Komponistam Jānim Norvilim 110

„Tagadējai paaudzei – koriem ir uzdevums kopt un dziedāt latviešu dziesmu, kamēr vēl spējam, jo, vai nākošā paaudze vairs latviešu valodā dziedās, to nezinām. Lai Dievs nedod zaudēt savas tautas piederības nojautu un palikt kā sīpoliem bez kodola.”
Jānis NORVILIS

„…Norvilis ir gandrīz vienīgais no mūsu skaņražiem, kas pratis radīt tā saucamo „masu dziesmu” šā vārda labākajā nozīmē. Neteiksim, ka tās arī ir mākslinieciski vērtīgākās, jo Norviļa dziesmu lielākā daļa klausītājiem gan patiks, bet ar pirmo dzirdēšanu nepielips."
Jānis CĪRULIS (komponists, diriģents)
​No 10.februāra muzeja izstāžu zāļu foajē aplūkojama izstāde par novadnieku Jāni Norvili.
Komponists un diriģents  dzimis 1906.gada 25.janvārī Praulienas Vecsētās, bet II pasaules karš aizveda uz Kanādu, kur 1994.gadā noslēdzās viņa mūžs. Drīz pēc Jāņa piedzimšanas vecāki pārcēlās uz Liezēri, kur pagāja nākamā komponista bērnība un jaunības vasaras, jo jau 16 gadu vecumā viņš uzsāka studijas Latvijas Konservatorijā.

1920. – 1930.gados J.Norvilis vadīja Liezēres un Mēdzūlas korus, rakstīja mūziku, arī vietējiem uzvedumiem, studēja Konservatorijā, iesaistījās Dievturu kustībā, vadīja arī  korus Pļaviņās Siguldā un Rīgā.
J.Norvilis konservatoriju absolvēja trīs specialitātēs: speciālajā kompozīcijas teorijā, klavierspēlē un orķestra diriģēšanā, iegūstot brīvmākslinieka grādu.
2009.gada decembrī Jāņa Norviļa vārds tika piešķirts Madonas mūzikas skolai.
Padomju gados viņa daiļrade Latvijā tika maz pieminēta, savukārt trešās Atmodas laikā "Daugav’ abas malas" un"Svēts mantojums" kļuva par tās simboliem.

Darbi:
  • apmēram 130 dziesmu jauktajam korim, krājums "Senā gadskārta latviešu tautasdziesmās",
  • apmēram 90 dziesmu un cikls "Trīs kāzu dziesmas" vīru korim,
  • opera „Kurbads”,
  • solodziesmu cikls "Dieva laukos" ar J. Ezeriņa vārdiem,
  • simfonija „Lietus”, „Bāru dziesma” (orķestrim ar kori), „Mazurka” (orķestrim),
  • mūzika filmām „Sirmā Rīga” un „Zem baltzaļā karoga”, uzvedumam „Senču kāzas”,
  • kamermūzika (variācijas "Dziedāj' tautu tīrumā", "Pūt, vējiņi", prelūdija "Vakarā"), mūzika stīgu kvartetam, ērģeļmūzika,
  • kantātes "Kā Daugava vaida" ar Ausekļa un tautasdziesmu vārdiem, "Latviešu dziesma" ar tautasdziesmu vārdiem,
  • dziedājums trīs daļās jauktajam korim un klavierēm "Daugava" ar J. Jaunsaudrabiņa vārdiem.
Ilze GAUJĒNA kultūrvēstures nodaļas vadītāja