18. –19. gadsimta grāmatas Madonas muzeja krājumā

Doma par vecāko grāmatu parādīšanu apmeklētājiem radās pirms kāda gada. Izdarīt to iespējams tagad, kad fonds „Paaudze” pēc P.Avena porcelāna kolekcijas izstādes muzejam uzdāvināja stikla skapjus – stāvvitrīnas. Vēlais rudens un ziemas sākums šim nolūkam īsti piemērots, jo senais papīrs un ādas vāki baidās kā no pārāk mitra, tā sausa gaisa. Latviešu rakstu valodu dibināja 16.gs. vācu mācītāji, kas latviski prata samērā vāji un latviešu rakstību veidoja uz lejasvācu ortogrāfijas pamatiem, lietojot t.s. gotu jeb fraktūras burtus. 
Teikums „Čiekurs izšauj sēklas” izskatītos tā: 
- „Tscheekurs ixschauj sehklas”, ja to pašu rakstām tikai lielajiem burtiem
„TSCHEEKURS IZSCHAUJ SEHKLAS”. Šos vārdus izlasīt vieglāk tiem, kas mācījušies vācu valodu, kādreiz vidusskolniekiem bija jāiemācās, tādu rakstu saburtot.
Vecākā krājumā esošā grāmata ir Georga Frīdriha Manceļa sprediķi „Lang-gewünschte Lettische Postill” – „Ilgi gaidītā latviešu sprediķu grāmata” (1654), kuras 2.iespiedumam (1675) pēc dažiem mēnešiem varēsim svinēt 340.dzimšanas dienu. Alūksnes mācītāja E.Glika tulkotā Bībele pirmoreiz izdota 1689.gadā, mums ir nākošais – 1739.gada izdevums, tāpat 1799.gada Dziesmu grāmata (pirmizdevums). „Latviskai Baznīcas, skolas un sētas grāmatai”, kuras redaktors un priekšvārda autors bija toreizējais Līvu un Latviešu draudžu ģenerālsuperintendents H.D.Lencs (mācītājs Cesvainē 1749–1758, dzejnieka un dramaturga J.M.Lenca tēvs), saglabājušies divi pirmie izdevumi 1784. un 1799.g.

18.–19.gs. pirmās puses biezajiem sējumiem raksturīgi ar ādu apvilkti koka dēlīšu vāki, abās vāku pusēs ir misiņa „pogas” un siksniņas ar metāla aizdari. Pabiezas, pelēcīgas vai brūnganas, plūksnainas lapas. 19.gs. vidū dēlīšu vietā parādās bieza pape, apvilkšanai lieto lētāku materiālu – audumu vai tumšu papīru, muguriņas un stūrīši joprojām no ādas.
Dzimtas Bībelēs, sprediķu, dziesmu un lūgšanu grāmatās varam atrast ziņas par vissvarīgākajiem notikumiem ģimenē. Vecākais šāda tipa ieraksts ir 1739.gada Bībelē: anna irr Dsimmusi Gad 1768 Mikkeļa nedeļ. Bībeles un dziesmu grāmatas dāvināja Bībeļu svētkos un iesvētībās. To apliecina ieraksti Andrievam Bērziņam Ļaudonaspagasta Ruķos 1859.gada 24.jūnijā, „Sillekalp Ilsei Spruhte no Lasdohnas draudses dahwinata Bihbeļu swehtkos 1862.gadda” .

Īpaši skaista izveidojusies 1891. un 1898.gadā izdoto Dziesmu grāmatu kolekcija – it kā vienādo grāmatu noformējumā izpaudušies grāmatsējēji – plāno lapu maliņas iekrāsotas ar sudrabu vai bronzu, vāki apvilkti papīru vai samtu, dažādi rotāts krusts uz pirmā un biķeris uz pēdējā vāka, iespiesti un ar roku ierakstīti veltījumi. Tādas dāvinātas „Pehteram Eduard Medens  no krustmahtes Edes uz eeswehtischanas deenu 2.nowembrī 1903”, Karlīnei Smalkais Saikavā u.c.

Viens skapis pilnībā veltīts pareizticīgo baznīcas izdevumiem kā krievu, tā latviešu valodā. Rakstība arī šeit atšķiras no mūsdienās lietotās. 1860.gados, kad pareizticība Latvijā, īpaši mūsu apkārtnē ienāca ļoti strauji, radās nepieciešamība pēc lūgšanām, dziesmām, sprediķiem latviski, lai zemnieki to saprastu. Krājumā esošās grāmatas savulaik lietotas Mārcienas, Jāņukalna, Grostonas baznīcās.

Eksponēti 1. un 2.vispārīgo Latviešu dziesmu svētku izdevumi, ko 1948.gada Madonas apriņķa Dziesmu svētkos muzejam dāvinājis toreizējais virsdiriģents un mūzikas skolas direktors Jānis Stabulnieks, 3.dziesmu svētku grāmata piederējusi Lubānas kora diriģentam skolotājam Alfrēdam Karlsonam. „Baltijas mūziķu kalendārā” 1890.gadam ir Patkules kora diriģenta Andreja Lābāna autogrāfs. Ir mācību, praktiska rakstura un daži daiļliteratūras izdevumi.

Neizstāstot visu par periodiku, pieminēšu tikai, ka mūsu krājumā ir „Latviešu Avīzes” 1.numurs 1822.gada 5.janvārī Jelgavā – pati pirmā latviski izdotā avīze. Valmierā izdotā „Vidzemes Latviešu Avīzes” (iznāca no 1857.gada, mums ir 2.numurs) galvenokārt kalpoja kā sludinājumu lapa par gaidāmajām tiesas prāvām, izsolēm utt. „Mājas Viesī” (1856–1910) varam atrast diezgan daudz informācijas par notikumiem mūsu apkārtnē.

Dace ZVIRGZDIŅA literatūras sektora vadītāja