LU gadskārtējā konference

Datums: 01.02.2018 11:14
169 skatījumi
Janvāra beigās Latvijas Universitāte ierasti rīko vienas, citkārt arī divu dienu zinātņu vēsturei un muzejniecībai veltītu kopā sanākšanu. Tā arī šogad LU 76. konferences ietvaros notika pulcēšanās augstskolas galvenās ēkas ceturtajā stāvā, tēma “Zinātņu vēsture un muzeoloģija”.
   Trijos cēlienos tika runāts par muzeju attīstības aktualitātēm, muzeju kolekcijām kā laikmeta liecinājumiem un pētniecības avotiem, zinātņu vēsturi mainīgajā laikā.
    Saistoši likās ieskati universitātes ģeoloģijas un zooloģijas kolekcijās, stāsts par Latvijas Okupācijas muzeja videoliecību krājumu. Interesanti bija uzzināt, ka Filoloģijas un filozofijas fakultātē savulaik nonākusi Cesvaines mācītāja Kārļa Roberta Auniņa (1834-1914) vāktā bibliotēka.
   Lubānā dzimušais Cesvaines vidusskolas absolvents Arnis Vīksna ir zinošākais cilvēks Latvijas medicīnas vēsturē. Viņa uzstāšanās bija par universitāšu attīstību Eiropā gadsimtu ilgumā, par klasiskās universitātes galvenajiem mācību virzieniem, par atšķirību no akadēmijām un institūtiem ar šaurāku augstskolas ievirzi.
   Pirms gada lasītie referāti apkopoti Universitātes rakstu 815.sējumā. Tā ir izveidojusies prakse – stāstīto sagatavot kā publikāciju, kas prasa lielāku darbu – teikumus pārdomāt, atrast sasaistes ar citu rakstīto, taču iespiestais vārds paliek ilgam laikam, ar to var iepazīties arī konferencē klāt nebijušais. Pieminēšu vienu no divdesmit publicētajiem rakstiem. Pedagoģisko zinātņu doktors Ilgonis Vilks raksta par laika skaitīšanu Latvijā. Pulksteņa laika maiņas, tā sauktais vasaras un ziemas laiks – viena lieta. Cits – vecais un jaunais kalendārs, 13 dienu atšķirība datumos XX gadsimta sākumā Krievijā (Latvija tās sastāvā) un lielākajā daļā pārējās Eiropas. Pirmā pasaules kara laikā arī Latvijas teritorijā, gan ne vienlaicīgi, pārgāja uz jauno stilu, to sāka attiecināt arī uz iepriekšējiem datējumiem. Kaut vai tas, ka Krievijas 1917.gada Februāra revolūcija notika martā. Uz jauno stilu pāriets arī atzīmējot lielāko daļu senāk dzimušu cilvēku jubilejas. Taču, piemēram, par pulkveža Oskara Kalpaka dzimšanas dienu joprojām nosauc 1882.gada 6., nevis 18. janvāri.
   Latvijas Universitātes muzejā šobrīd skatāma neliela izstāde par Rīgas Politehniskā institūta absolventu Fridrihu Canderu (1887-1933). Zāle, kuras durvju virai pāris eļļas pilieni būtu derējuši, atrodas Raiņa bulvārī 19, 415.telpā virs Mazās aulas. Pirms pusgadsimta plašā telpa ar starpsienām bija sadalīta šaurās garās auditorijās, kur uz lekcijām pulcējās fizikas un matemātikas studenti.
Indulis ZVIRGZDIŅŠ muzeja vadošais pētnieks
Attēls: Runā Arnis Vīksna