GRĀMATAS „SIBĪRIJAS VĒSTULES UZ BĒRZA TĀSS” ATVĒRŠANA

Datums: 07.12.2011 14:47
1 skatījumi
2011. gada 14. decembrī plkst. 16.00 Latvijas Universitātes Mazajā aulā notika Agritas Ozolas un Ritvara Jansona grāmatas „Sibīrijas vēstules uz bērza tāss.
2011. gada 14. decembrī plkst. 16.00 Latvijas Universitātes Mazajā aulā notika Agritas Ozolas un Ritvara Jansona grāmatas „Sibīrijas vēstules uz bērza tāss. Cilvēks padomju represiju sistēmā. 1941-1956” atvēršana.2009. gadā izveidoja UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālo reģistru un tajā līdz ar trim citām nominācijām iekļāva arī „Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss”, ko bija iesniedzis Tukuma muzejs sadarbībā ar sešiem citiem Latvijas muzejiem. To vidū bija arī Madonas muzejs. Jau gatavojot nominācijas pieteikumu, Tukuma muzejs apzinājās nepieciešamību veikt plašāku pētījumu par vēstuļu autoru likteņgaitām. Ar Eiropas Parlamenta deputātes Sandras Kalnietes atbalstu tika izveidota ceļojoša izstāde, kas 2011. gada 14. jūnijā tika atklāta Briselē, bet novembrī bija aplūkojama arī Madonas muzejā.

Grāmatas izdošana bija iespējama ES programmas „Eiropa pilsoņiem” (2007-2013) 4. aktivitātes „Aktīvi Eiropas piemiņas pasākumi” finansēta un LR Kultūras ministrijas līdzfinansēta projekta „Vēstules nākamībai” ietvaros, ko realizēja Tukuma muzejs sadarbībā ar kolēģiem Lietuvā.

Grāmatas „Sibīrijas vēstules uz bērza tāss. Cilvēks padomju represiju sistēmā. 1941-1956” autori - Agrita Ozola un Ritvars Jansons - sagatavojuši plašu pētījumu par Sibīrijas vēstuļu uz bērza tāss autoru un adresātu likteni 1941. un 1949. gada masu deportāciju, nacionālas pretošanās kustības un padomju represiju sistēmas darbības kontekstā. Grāmatā ietverti 10 reālu cilvēku - bērza tāss vēstuļu autoru dzīvesstāsti, tostarp arī madonietes Elzas Serdānes (dzim. Trumekalnes), kas tapuši balstoties uz plašām dokumentu studijām. Katra konkrētā cilvēka personīgā traģēdija atspoguļo arī vispārējas tendences padomju režīma darbībā Latvijā un Lietuvā 20. gadsimta četrdesmitajos gados.

Grāmatas autori centušies runāt ne tikai par 1941. un 1949. gada deportācijām un politiskajām represijām Staļinisma laikā, bet arī par dažiem pretošanās kustības aspektiem.

 Grāmata tapusi pateicoties bērza tāss vēstuļu autoru un adresātu un viņu tuvinieku ieinteresētībai, Latvijas Politiski represēto apvienības Tukuma un Madonas nodaļu pārstāvjiem, 14 dažādu Latvijas muzeju un Latvijas Nacionālā arhīva atsaucībai. Grāmatu izdevis Tukuma muzejs un tā drukāta tipogrāfijā „Dardedze hologrāfija”. Tā izmantojama kā metodiskais palīglīdzeklis Latvijas vēstures mācīšanai. Grāmata tiks izplatītas Latvijas bibliotēku tīklā, UNESCO asociētajām skolām un iegūstama muzejos, kas glabā UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā iekļautās Sibīrijas vēstules uz bērza tāss.

Plašāka informācija: www.tukumamuzejs.lv